22. Bāvīsatimavaggo

(208) 1. Parinibbānakathā

892. Atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbānanti? Āmantā. Atthi kiñci sakkāyadiṭṭhiṃ appahāya…pe… anottappaṃ appahāya parinibbānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbānanti? Āmantā. Arahā sarāgo…pe… sakilesoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahā nirāgo…pe… nikkilesoti? Āmantā. Hañci arahā nirāgo…pe… nikkileso, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbāna’’nti.

893. Na vattabbaṃ – ‘‘atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbāna’’nti? Āmantā . Arahā sabbaṃ buddhavisayaṃ jānātīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbānanti.

Parinibbānakathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(209) 2. Kusalacittakathā

894. Arahā kusalacitto parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto… āneñjābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto… gatisaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… bhavasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… adhipaccasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… mahābhogasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… mahāparivārasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… devasobhagyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto… manussasobhagyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karonto parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahā kusalacitto parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā ācinanto apacinanto pajahanto upādiyanto visinento ussinento vidhūpento sandhūpento parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… nanu arahā nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhitoti? Āmantā. Hañci arahā nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā kusalacitto parinibbāyatī’’ti. Nanu arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito; nanu arahā neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhitoti? Āmantā. Hañci arahā neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā kusalacitto parinibbāyatī’’ti.

895. Na vattabbaṃ – ‘‘arahā kusalacitto parinibbāyatī’’ti? Āmantā. Nanu arahā upaṭṭhitassati sato sampajāno parinibbāyatīti? Āmantā. Hañci arahā upaṭṭhitassati sato sampajāno parinibbāyati, tena vata re vattabbe – ‘‘arahā kusalacitto parinibbāyatī’’ti.

Kusalacittakathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(210) 3. Āneñjakathā



我将按照要求直译这段文本：
第二十二章
（208）1. 般涅槃论
"是否存在尚未断除某些结缚而证入般涅槃？"是的。"是否存在尚未断除某些有身见...乃至...无愧而证入般涅槃？"不应如此说...等。
"是否存在尚未断除某些结缚而证入般涅槃？"是的。"阿罗汉是否还有贪欲...乃至...还有烦恼？"不应如此说...等。"阿罗汉不是已无贪...乃至...无烦恼了吗？"是的。若阿罗汉已无贪...乃至...无烦恼，则不应说"存在尚未断除某些结缚而证入般涅槃"。
"不应说'存在尚未断除某些结缚而证入般涅槃'吗？"是的。"阿罗汉是否了知一切佛陀境界？"不应如此说。那么就是存在尚未断除某些结缚而证入般涅槃。
般涅槃论终。
第二十二章
（209）2. 善心论
"阿罗汉是以善心证入般涅槃的吗？"是的。"阿罗汉是在造作福行...造作不动行...造作导向轮回之业...造作导向有之业...造作导向权势之业...造作导向统治之业...造作导向大财之业...造作导向大眷属之业...造作导向天界荣华之业...造作导向人间荣华之业时证入般涅槃的吗？"不应如此说...等。
"阿罗汉是以善心证入般涅槃的吗？"是的。"阿罗汉是在积集、减损、舍弃、取着、解开、系缚、消散、凝聚时证入般涅槃的吗？"不应如此说...等。"阿罗汉不是既不积集也不减损，已经止息了吗？"是的。若阿罗汉既不积集也不减损，已经止息，则不应说"阿罗汉是以善心证入般涅槃的"。"阿罗汉不是既不舍弃也不取着，已经止息；既不解开也不系缚，已经止息；阿罗汉不是既不消散也不凝聚，已经止息了吗？"是的。若阿罗汉既不消散也不凝聚，已经止息，则不应说"阿罗汉是以善心证入般涅槃的"。
"不应说'阿罗汉是以善心证入般涅槃的'吗？"是的。"阿罗汉不是具念、正知而证入般涅槃的吗？"是的。若阿罗汉是具念、正知而证入般涅槃的，则应说"阿罗汉是以善心证入般涅槃的"。
善心论终。
第二十二章
（210）3. 不动论

896. Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Nanu arahā pakaticitte ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Hañci arahā pakaticitte ṭhito parinibbāyati, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī’’ti.

Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā kiriyamaye citte ṭhito parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahā vipākacitte ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Hañci arahā vipākacitte ṭhito parinibbāyati, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī’’ti.

Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā kiriyābyākate citte ṭhito parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahā vipākābyākate citte ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Hañci arahā vipākābyākate citte ṭhito parinibbāyati, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī’’ti.

Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Nanu bhagavā catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā parinibbutoti [dī. ni. 2.219]? Āmantā. Hañci bhagavā catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā parinibbuto, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī’’ti.

Āneñjakathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(211) 4. Dhammābhisamayakathā

897. Atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayoti? Āmantā. Atthi gabbhaseyyāya dhammadesanā, dhammassavanaṃ, dhammasākacchā, paripucchā, sīlasamādānaṃ , indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogoti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi gabbhaseyyāya dhammadesanā, dhammassavanaṃ…pe… pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogoti? Āmantā. Hañci natthi gabbhaseyyāya dhammadesanā, dhammassavanaṃ…pe… pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogo, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo’’ti.

Atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayoti? Āmantā. Nanu dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya – parato ca ghoso, yoniso ca manasikāroti? Āmantā. Hañci dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya – parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo’’ti.

Atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayoti? Āmantā. Suttassa pamattassa muṭṭhassatissa asampajānassa dhammābhisamayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dhammābhisamayakathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(212-4) 5-7. Tissopikathā

898. Atthi gabbhaseyyāya arahattappattīti? Āmantā. Suttassa pamattassa muṭṭhassatissa asampajānassa arahattappattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

899. Atthi supinagatassa dhammābhisamayoti? Āmantā. Suttassa pamattassa muṭṭhassatissa asampajānassa dhammābhisamayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

900. Atthi supinagatassa arahattappattīti? Āmantā. Suttassa pamattassa muṭṭhassatissa asampajānassa arahattappattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tissopikathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(215) 8. Abyākatakathā



"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的吗？"是的。"阿罗汉不是处于平常心而证入般涅槃的吗？"是的。若阿罗汉是处于平常心而证入般涅槃的，则不应说"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的"。
"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的吗？"是的。"阿罗汉是处于唯作心而证入般涅槃的吗？"不应如此说...等。"阿罗汉不是处于异熟心而证入般涅槃的吗？"是的。若阿罗汉是处于异熟心而证入般涅槃的，则不应说"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的"。
"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的吗？"是的。"阿罗汉是处于唯作无记心而证入般涅槃的吗？"不应如此说...等。"阿罗汉不是处于异熟无记心而证入般涅槃的吗？"是的。若阿罗汉是处于异熟无记心而证入般涅槃的，则不应说"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的"。
"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的吗？"是的。"世尊不是从第四禅出定后立即证入般涅槃的吗？"是的。若世尊是从第四禅出定后立即证入般涅槃的，则不应说"阿罗汉是处于不动状态而证入般涅槃的"。
不动论终。
第二十二章
（211）4. 法现观论
"在胎中是否有法现观？"是的。"在胎中是否有说法、听法、讨论法、询问、受持戒律、守护诸根门、饮食知量、初夜后夜警寤修习？"不应如此说...等。"在胎中是否没有说法、听法...乃至...初夜后夜警寤修习？"是的。若在胎中没有说法、听法...乃至...初夜后夜警寤修习，则不应说"在胎中有法现观"。
"在胎中是否有法现观？"是的。"正见生起不是有两个条件吗——从他闻法音和如理作意？"是的。若正见生起有两个条件——从他闻法音和如理作意，则不应说"在胎中有法现观"。
"在胎中是否有法现观？"是的。"睡眠、放逸、失念、不正知时是否有法现观？"不应如此说...等。
法现观论终。
第二十二章
（212-4）5-7. 三论
"在胎中是否可证得阿罗汉果？"是的。"睡眠、放逸、失念、不正知时是否可证得阿罗汉果？"不应如此说...等。
"在梦中是否有法现观？"是的。"睡眠、放逸、失念、不正知时是否有法现观？"不应如此说...等。
"在梦中是否可证得阿罗汉果？"是的。"睡眠、放逸、失念、不正知时是否可证得阿罗汉果？"不应如此说...等。
三论终。
第二十二章
（215）8. 无记论

901. Sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākatanti? Āmantā. Supinantena pāṇaṃ haneyyāti? Āmantā. Hañci supinantena pāṇaṃ haneyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata’’nti.

Supinantena adinnaṃ ādiyeyya…pe… musā bhaṇeyya, pisuṇaṃ bhaṇeyya, pharusaṃ bhaṇeyya, samphaṃ palapeyya, sandhiṃ chindeyya, nillopaṃ hareyya, ekāgārikaṃ kareyya, paripanthe tiṭṭheyya, paradāraṃ gaccheyya, gāmaghātakaṃ kareyya, nigamaghātakaṃ kareyya, supinantena methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya , supinagatassa asuci mucceyya, supinantena dānaṃ dadeyya, cīvaraṃ dadeyya, piṇḍapātaṃ dadeyya, senāsanaṃ dadeyya, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyya, khādanīyaṃ dadeyya, bhojanīyaṃ dadeyya, pānīyaṃ dadeyya, cetiyaṃ vandeyya, cetiye mālaṃ āropeyya, gandhaṃ āropeyya , vilepanaṃ āropeyya…pe… cetiyaṃ abhidakkhiṇaṃ kareyyāti? Āmantā . Hañci supinantena cetiyaṃ abhidakkhiṇaṃ kareyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata’’nti.

902. Na vattabbaṃ – ‘‘sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata’’nti? Āmantā. Nanu supinagatassa cittaṃ abbohāriyaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci supinagatassa cittaṃ abbohāriyaṃ vuttaṃ bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata’’nti.

Abyākatakathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(216) 9. Āsevanapaccayakathā

903. Natthi kāci āsevanapaccayatāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘pāṇātipāto, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko, yo sabbalahuso pāṇātipātassa vipāko manussabhūtassa appāyukasaṃvattaniko hotī’’ti [a. ni. 8.40]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi atthi kāci āsevanapaccayatāti.

Natthi kāci āsevanapaccayatāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘adinnādānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ, yo sabbalahuso adinnādānassa vipāko manussabhūtassa bhogabyasanasaṃvattaniko hoti…pe… yo sabbalahuso kāmesumicchācārassa vipāko manussabhūtassa sapattaverasaṃvattaniko hoti…pe… yo sabbalahuso musāvādassa vipāko manussabhūtassa abbhūtabbhakkhānasaṃvattaniko hoti…pe… yo sabbalahuso pisuṇāya vācāya vipāko manussabhūtassa mittehi bhedanasaṃvattaniko hoti…pe… yo sabbalahuso pharusāya vācāya vipāko manussabhūtassa amanāpasaddasaṃvattaniko hoti…pe… yo sabbalahuso samphappalāpassa vipāko manussabhūtassa anādeyyavācāsaṃvattaniko hoti, surāmerayapānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ…pe… yo sabbalahuso surāmerayapānassa vipāko manussabhūtassa ummattakasaṃvattaniko hotī’’ti [a. ni. 8.40]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi atthi kāci āsevanapaccayatāti.



"梦中的一切心都是无记的吗？"是的。"梦中会杀生吗？"是的。若梦中会杀生，则不应说"梦中的一切心都是无记的"。
"梦中会偷盗...乃至...妄语、两舌、恶口、绮语、破门而入、抢劫、独户抢劫、伏击、通奸、屠村、屠镇、梦中会行淫、梦中会遗精、梦中会布施、施衣、施食、施住处、施病人所需药物、施硬食、施软食、施饮料、礼拜塔庙、在塔庙供养花、供养香、供养涂香...乃至...右绕塔庙吗？"是的。若梦中会右绕塔庙，则不应说"梦中的一切心都是无记的"。
"不应说'梦中的一切心都是无记的'吗？"是的。"世尊不是说过梦中的心是不可责的吗？"是的。若世尊说过梦中的心是不可责的，则应说"梦中的一切心都是无记的"。
无记论终。
第二十二章
（216）9. 习行缘论
"是否没有任何习行缘？"是的。"世尊不是说过：'诸比丘，杀生若习行、修习、多作，能导致地狱、畜生道、饿鬼道；即使最轻微的杀生果报，也会导致人寿命短促'吗？"有这样的经文吗？是的。那么就是有某些习行缘。
"是否没有任何习行缘？"是的。"世尊不是说过：'诸比丘，偷盗若习行、修习、多作，能导致地狱、畜生道、饿鬼道；即使最轻微的偷盗果报，也会导致人财物损失...乃至...即使最轻微的邪淫果报，也会导致人有怨敌...乃至...即使最轻微的妄语果报，也会导致人遭受诽谤...乃至...即使最轻微的两舌果报，也会导致人失去朋友...乃至...即使最轻微的恶口果报，也会导致人听到不悦耳的声音...乃至...即使最轻微的绮语果报，也会导致人言语不被接受；诸比丘，饮酒若习行...乃至...即使最轻微的饮酒果报，也会导致人发疯'吗？"有这样的经文吗？是的。那么就是有某些习行缘。

904. Natthi kāci āsevanapaccayatāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘micchādiṭṭhi, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā tiracchānayonisaṃvattanikā pettivisayasaṃvattanikā’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi atthi kāci āsevanapaccayatāti.

Natthi kāci āsevanapaccayatāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘micchāsaṅkappo…pe… micchāsamādhi, bhikkhave, āsevito bhāvito…pe… pettivisayasaṃvattaniko’’ti! Attheva suttantoti ? Āmantā. Tena hi atthi kāci āsevanapaccayatāti.

905. Natthi kāci āsevanapaccayatāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sammādiṭṭhi, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā amatogadhā hoti amataparāyanā amatapariyosānā’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi atthi kāci āsevanapaccayatāti.

Natthi kāci āsevanapaccayatāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘sammāsaṅkappo, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato…pe… sammāsamādhi, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato amatogadho hoti amataparāyano amatapariyosāno’’ti attheva suttantoti, āmantā. Tena hi atthi kāci āsevanapaccayatāti.

Āsevanapaccayakathā niṭṭhitā.

22. Bāvīsatimavaggo

(217) 10. Khaṇikakathā

906. Ekacittakkhaṇikā sabbe dhammāti? Āmantā. Citte mahāpathavī saṇṭhāti, mahāsamuddo saṇṭhāti, sinerupabbatarājā saṇṭhāti, āpo saṇṭhāti, tejo saṇṭhāti, vāyo saṇṭhāti, tiṇakaṭṭhavanappatayo saṇṭhahantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekacittakkhaṇikā sabbe dhammāti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇena sahajātanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇena sahajātanti? Āmantā. Nanu āyasmā sāriputto etadavoca – ‘‘ajjhattikañceva, āvuso, cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca rūpā na āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa [viññāṇabhāvassa (bahūsu)] pātubhāvo hoti. Ajjhattikañceva, āvuso, cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca rūpā āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho, āvuso, ajjhattikañceva cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti , bāhirā ca rūpā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hotī’’ti [ma. ni. 1.306]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇena sahajāta’’nti.

Sotāyatanaṃ…pe… ghānāyatanaṃ…pe… jivhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇena sahajātanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇena sahajātanti? Āmantā. Nanu āyasmā sāriputto etadavoca – ‘‘ajjhattiko ceva, āvuso, kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca phoṭṭhabbā na āpāthaṃ āgacchanti, no ca…pe… ajjhattiko ceva, āvuso, kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca phoṭṭhabbā āpāthaṃ āgacchanti, no ca…pe… yato ca kho, āvuso, ajjhattiko ceva kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca phoṭṭhabbā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hotī’’ti [ma. ni. 1.306]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇena sahajāta’’nti.



"是否没有任何习行缘？"是的。"世尊不是说过：'诸比丘，邪见若习行、修习、多作，能导致地狱、畜生道、饿鬼道'吗？"有这样的**吗？是的。那么就是有某些习行缘。
"是否没有任何习行缘？"是的。"世尊不是说过：'诸比丘，邪思惟...乃至...邪定若习行、修习、多作，能导致...乃至...饿鬼道'吗？"有这样的**吗？是的。那么就是有某些习行缘。
"是否没有任何习行缘？"是的。"世尊不是说过：'诸比丘，正见若习行、修习、多作，能趣向不死、以不死为归依、以不死为究竟'吗？"有这样的**吗？是的。那么就是有某些习行缘。
"是否没有任何习行缘？"是的。"世尊不是说过：'诸比丘，正思惟若习行、修习、多作...乃至...正定若习行、修习、多作，能趣向不死、以不死为归依、以不死为究竟'吗？"有这样的**吗？是的。那么就是有某些习行缘。
习行缘论终。
第二十二章
（217）10. 刹那论
"一切法都是一心刹那的吗？"是的。"大地在心中安立，大海在心中安立，须弥山王在心中安立，水在心中安立，火在心中安立，风在心中安立，草木树林在心中安立吗？"不应如此说...等。
"一切法都是一心刹那的吗？"是的。"眼处与眼识同时生起吗？"不应如此说...等。"眼处与眼识同时生起吗？"是的。"尊者舍利弗不是这样说过：'朋友们，当内眼根未坏，外色尚未现前，且无相应的作意时，相应的识分就不会生起。当内眼根未坏，外色已现前，但无相应的作意时，相应的识分仍不会生起。朋友们，只有当内眼根未坏，外色已现前，且有相应的作意时，相应的识分才会生起'吗？"有这样的**吗？是的。那么就不应说"眼处与眼识同时生起"。
"耳处...乃至...鼻处...乃至...舌处...乃至...身处与身识同时生起吗？"不应如此说...等。"身处与身识同时生起吗？"是的。"尊者舍利弗不是这样说过：'朋友们，当内身根未坏，外触尚未现前，且无...乃至...当内身根未坏，外触已现前，但无...乃至...朋友们，只有当内身根未坏，外触已现前，且有相应的作意时，相应的识分才会生起'吗？"有这样的**吗？是的。那么就不应说"身处与身识同时生起"。

907. Na vattabbaṃ – ‘‘ekacittakkhaṇikā sabbe dhammā’’ti? Āmantā. Sabbe dhammā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammāti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi ekacittakkhaṇikā sabbe dhammāti.

Khaṇikakathā niṭṭhitā.

Bāvīsatimavaggo.


"不应说'一切法都是一心刹那的'吗？"是的。"一切法都是常、恒、永恒、不变易的吗？"不应如此说。那么就是一切法都是一心刹那的。
刹那论终。
第二十二章终。


Tassuddānaṃ –

Atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbānaṃ, arahā kusalacitto parinibbāyati, arahā āneñje ṭhito parinibbāyati, atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo, atthi gabbhaseyyāya arahattappatti, atthi supinagatassa dhammābhisamayo, atthi supinagatassa arahattappatti, sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākataṃ, natthi kāci āsevanapaccayatā, ekacittakkhaṇikā sabbe dhammāti.

以下是总结：
有未断某些结缚而般涅槃，
阿罗汉以善心般涅槃，
阿罗汉处于不动状态而般涅槃，
在胎中有法现观，
在胎中可证得阿罗汉果，
在梦中有法现观，
在梦中可证得阿罗汉果，
梦中的一切心都是无记的，
没有任何习行缘，
一切法都是一心刹那的。

